Dzintrai Klētniecei ir divas iepazīšanās versijas

Vairāk attēlu galerijā

Šodien Ogres Centrālās bibliotēkas zālē notika teātra zinātnieces Silvijas Geikinas grāmatas “Klētnieki ar grimu bez grima” atvēršanas svētki. Ar lasītājiem tikās aktrise Dzintra Klētniece un viņas meita Kristīne Klētniece. Stāstījums par grāmatu un Klētnieku dzimtu mijās ar Kristīnes dziedātajām dziesmām pašas spēlētās ģitāras pavadījumā.

Visas trīs Klētnieku dzimtas sievietes – vecmāmiņa Milda, Dzintra un Kristīne – jau no bērna kājas gribējušas kļūt par aktrisi. Ar vīriešiem bijis citādi: vectēvs Karps vēlējās kļūt par gleznotāju, tomēr nokļuva uz skatuves. Nauris Klētnieks sācis studēt filologos, tomēr sapratis, ka tas nav domāts viņam.

Kad Silvija Geikina gribējusi rakstīt grāmatu par Klētnieku dzimtu un jautājusi: “Kā jūsu dzimtā?” – Dzintra Klētniece atbildējusi: “Nu nekā tāda nav! Dzīvojam parastu, garlaicīgu dzīvi, mokāmies, tādas pašas ķibeles kā citiem. Te nenokārtoti eksāmeni, te parādi un cauri zābaki, te neizpildīti solījumi. Nu nav nekā interesanta!” Dzintra to stāsta ar humora piedevu un piebilst, ka viņai visas citas grāmatas šķiet interesantas, izņemot vienu –  par Klētniekiem.  

Tomēr lasītāji ar aizrautību klausās Dzintras sulīgajā stāstījumā. Piemēram, kā viņa iepazinusies ar Nauri Klētnieku. Ir divas versijas, un abas patiesas. Pirmā: “Stāvēju pie saraksta un meklēju savu vārdu – vai esmu uzņemta Teātra fakultātē. Atradu un tajā brīdī biju ar mieru apkampt vai visu pasauli. Viens garš slamsts slaistījās ap sarakstu, to pašu kampu ciet. Sakampu, elektrība noskrēja. Būtu kampusi jebkuru, bet biju priecīga, ka nebija jākampj čalis, pret kuru nav viļņojuma. Tas bija Nauris.”

Otrā versija: “Stāvēju Teātra fakultātē. Pretī nāca skaists, garš jauneklis. Nezināju, direktors, students vai aktieris, bet man viņš iepatikās.”
“Abas versijas ir pareizas, tikai ar dažu dienu starpību – vispirms Nauris nāca pretī pa gaiteni, bet pēc dažām dienām es viņu apkampu,” stāsta Dzintra Klētniece.